Kad novembris iekrāsojas Latvijas krāsās, sakopojam savas domas par mīlestību uz savu dzimto vietu, savu Tēvzemi. Tikai grūtībās spējam novērtēt no ikdienišķās mīlestības savas svētākās domas un vārdus, kuri dziļi ieslēgti katram sirdī.

Arī šis gads  vēstīja tieši par ģimeniskumu, kopā būšanas mirkļiem. Tas nu arī apliecinājās, kad esam kaut domās tuvāk viens otram, novērtējam to , cik nozīmīgi ir būt ģimeniskajā lokā.

Novembris Rankas pagasta Elizabetes – Rēveļu skolas ēkai ir dzimšanas dienas mēnesis. Šogad 140 gadi, kas savijušies darbos, zinībās, notikumos, mīlestībā uz savu dzimto vietu, skolu, pagastu, apliecināti ar darbu, rūpēm un gādību.

Ir aizdegtas sveces par to, ka pati lielākā dāvana ēkai ir atmiņas par cilvēkiem, kuri te mācījušies, strādājuši, izteikuši vēlējumus, apliecinājuši cieņu šai vietai no paaudzes paaudzē. Tagad šie ēkas stāsti vijas cauri dažādām valstīm visā pasaulē, jo dažādos laikos skolēni devušies pasaules ceļos, arī tagad dodas darbos un kopā ar ģimenēm ierodas viesos. Te radušies mākslinieki, viedi cilvēki, kuri lepojas ar savu dzimto vietu.

Par mīlestību , piederību un cieņu  vēsta nodotie eksponāti tagadējam kultūrvēsturiskajam centram ar senajām Elizabetes skolas zīmogotajām grāmatām, piemiņas lietām par pavadīto laiku šajā zinību namā.

Šodien saku paldies par to, ka  šis nams piepilda cilvēku sirdis ar atmiņām, apkārtējā ainava pakāpeniski tiek uzlabota un labiekārtota, ēkas logos iespīd gaisma, pati ēka gaida apkures sistēmas uzlabošanos, lai tiktu izsildīti visi mūri, kuri pirms 140 gadiem ripot saripojuši no tuvējās apkārtnes laukiem, lai nams būtu izturīgs, cilvēki tajā radītu un īstenotu nākotnes mērķus.

Elizabetes skolas nama Kazu kalns gaida, ka  sniega nobraucienos tas būs atkal noderīgs, senā aka sniedz veldzi karstajās vasarās, ierumulē Jurģos, ievada jauno ģimeņu ceļa sākumā. Senais augu baseins priecē pie ēkas dienvidu puses, siltumnīcas vietā Saieta laukums , parks un dīķis aizved atmiņās par katra gājēja skolas laikiem.

Absolventu sarūpētie Kociņi , vēja zvani, puķu stādījumi ,ozoli , laukakmens ir vēstījums par vēlmi arvien iegriezties skolas ceļā, piestāt , vai atmiņu lokos izskriet pa dabīgo pļavu un mazo purva taciņu.

Cik mīļa te bērnības rotaļu vieta,

Cik jaunības sapņojums skanīgs un zils…..

Lej saule pār Latviju zeltainu gaismu,

Lai atveras ziedi, gaiss dvēselē trīc.

(No -Dziesma Rēveļu skolai – A. Gražanska vārdi, I, Ribakovas mūzika)

D. Melberga